Ieteicams, 2020

Redaktora Izvēle

Definīcija Sabiedriskie pakalpojumi

Kas ir valsts dienests:

Sabiedriskais pakalpojums ir darbība, kas attīstīta, piedaloties valstij. Tas ir pakalpojumu sniegšana, kuru mērķis ir apmierināt sabiedrības vajadzības . Valsts dienestā vienmēr ir valsts līdzdalība pakalpojumu sniegšanā, kaut arī netieši.

Valsts sniegtos sabiedriskos pakalpojumus garantē 1988. gada federālā konstitūcija, un tos izveido un uzrauga valsts ar savu valdību starpniecību.

Vispārējie un individuālie sabiedriskie pakalpojumi

Sabiedriskie pakalpojumi var būt vispārīgi vai individuāli. Vispārējie ir tie, kas paredzēti iedzīvotāju apkalpošanai kopumā, un tos finansē no nodokļu vērtībām, piemēram, sabiedriskās apgaismošanas un sabiedrības drošības nodrošināšanas.

Individuālie pakalpojumi ir tie, kas tiek sniegti katrai personai, un tie ir jāmaksā par maksu. Piemēri ir elektroenerģijas un ūdensapgādes pakalpojumi.

Kādi ir būtiskie sabiedriskie pakalpojumi?

Tā sauktie būtiski sabiedriskie pakalpojumi ir tie, kas tiek uzskatīti par steidzamiem un kas var izraisīt bojājumus, ja tie tiek pārtraukti vai netiek sniegti.

Būtiskie pakalpojumi ir saistīti ar veselības un drošības apstākļu garantijām, kas ir nepieciešamas pilsoņu cienīgai dzīvei. Tādējādi likums nosaka, ka šo pakalpojumu sniegšanu nevar pārtraukt.

Likums Nr. 7 783/89 (Strike likums) noteica, kādi ir būtiskie sabiedriskie pakalpojumi:

  • ūdens apstrādi un piegādi, \ t
  • elektroenerģijas sadale, \ t
  • gāzes un cita veida degvielas piegāde, \ t
  • medicīnas un slimnīcu pakalpojumi, \ t
  • zāļu izplatīšana un pārdošana, \ t
  • pārtikas pārdošana,
  • apbedīšanas pakalpojumi,
  • kolektīvais transports,
  • notekūdeņu attīrīšana,
  • atkritumu savākšana,
  • telekomunikāciju pakalpojumi,
  • radioaktīvo vielu un kodolmateriālu uzglabāšana un kontrole, \ t
  • pamatpakalpojumu datu apstrādes darbības, \ t
  • gaisa satiksmes kontrole, \ t
  • banku klīringa pakalpojumi.

Sabiedriskā pakalpojuma principi

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai jāievēro šādi principi: efektivitāte, nepārtrauktība, drošība, regularitāte, aktualitāte, vispārīgums / universālums un tarifu modalitāte.

Efektivitātes princips

Šis princips nozīmē, ka sabiedriskie pakalpojumi ir jāpiedāvā iedzīvotājiem visefektīvākajā veidā gan attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu, gan iegūtajiem rezultātiem.

Nepārtrauktības princips

Šim principam ir jānodrošina, lai sabiedriskie pakalpojumi tiktu sniegti nepārtraukti, bez pārtraukumiem. Nepārtrauktības princips ir saistīts ar efektivitāti, proti, pakalpojumi jāpiedāvā nepārtraukti un kvalitatīvi.

Sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktībai pastāv trīs ārkārtas situācijas: ārkārtas situācijās, tehnisku problēmu dēļ telpās vai lietotāja nemaksāšanas dēļ.

Drošības princips

Drošības principam ir jānodrošina, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšana tiktu veikta drošā veidā, neapdraudot tās lietotājus.

Regulitātes princips

Likumība nosaka, ka valstij ir pienākums veicināt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Ja valsts neizpilda šo pienākumu, var nodarīt kaitējumu iedzīvotājiem, kas ir pakalpojuma lietotāji vai saņēmēji. Dažos gadījumos pakalpojuma sniegšanas trūkums var radīt valstij pienākumu atlīdzināt lietotājiem par sniegto pakalpojumu.

Aktualitātes princips

Šim principam ir jānodrošina, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšana notiktu saskaņā ar modernākajām pieejamajām metodēm.

Vispārīguma / universāluma princips

Saskaņā ar šo principu sabiedriskajiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem visiem pilsoņiem bez piekļuves ierobežojumiem un bez diskriminācijas. Piedāvātajiem pakalpojumiem jāspēj sasniegt pēc iespējas vairāk cilvēku. Vispārīgums un universālums, lai garantētu vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Tarifu principa princips

Tarifu režīms nozīmē, ka sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai ir jāmaksā par pieņemamām cenām, lai nodrošinātu, ka pakalpojuma lietotāji nezaudē piekļuvi tai sakarā ar cenām, kas nav pieejamas to pirktspējai. Maksas, ko iekasē par valsts piedāvātajiem pakalpojumiem, ir jābūt vislētākajām.

Pieklājības princips

Pieklājības princips ir saistīts ar labu pakalpojumu, kas jāsniedz sabiedriskajos dienestos. Saskaņā ar šo principu pakalpojums visiem sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem jāveic ar izglītību (pieklājīgi) un atbilstošā un cieņā.

Sabiedrisko pakalpojumu raksturojums

Galvenie sabiedrisko pakalpojumu raksturlielumi ir:

  • ir vērsti uz kolektīvām interesēm, \ t
  • pastāv, lai apmierinātu pilsoņu vajadzības, \ t
  • jāiesniedz valstij vai tās pilnvarotajiem pārstāvjiem, \ t
  • lietotājiem.

Kā tiek sniegti sabiedriskie pakalpojumi?

Pakalpojumus var piedāvāt divos veidos: centralizēti vai decentralizēti . Sabiedriskais pakalpojums ir centralizēts, ja to nodrošina tieši valsts pārvaldes iestādes. Tos var sniegt federālās, valsts vai pašvaldību valsts iestādes un aģenti.

Decentralizētu sabiedrisko pakalpojumu nenodrošina valsts tieši, to piedāvā personas (fiziskas vai juridiskas), kurām ir koncesija vai atļauja valsts vārdā veikt sabiedriskos pakalpojumus.

Decentralizētu sabiedrisko pakalpojumu var piedāvāt, ja valsts sniedz atļauju, koncesiju vai publiskā un privātā sektora partnerību pakalpojuma sniegšanai.

Publisko pakalpojumu atļauja

Publiskā pakalpojuma atļauja notiek tad, kad Valsts pārvalde dod iespēju privātpersonai (fiziskai vai juridiskai personai), kas nav administrācijas daļa, sniegt sabiedriskos pakalpojumus.

Atļauja tiek izsniegta pēc solīšanas procesa un tiek oficiāli apstiprināta ar vienošanos par valsts pārvaldi un indivīdu. Valsts pārvaldei ir tiesības atsaukt atļaujas līgumu, un nav nepieciešams atlīdzināt fizisko personu par līguma pārkāpumu.

Sabiedrisko pakalpojumu koncesija

Koncesija notiek, kad administrācija piešķir sabiedrisko pakalpojumu izpildi uzņēmumam. Tikai juridiskas personas vai uzņēmumu konsorciji var saņemt sabiedrisko pakalpojumu koncesiju, ti, likumā nav atļauts saņemt koncesiju.

Koncesijā pakalpojums tiek sniegts tā uzņēmuma vārdā, kas saņem koncesiju, ļaujot iekasēt pakalpojuma lietotāju maksu.

Lai saņemtu koncesiju, uzņēmumam ir jāpiedalās konkursa konkursā . Saskaņā ar likumu visas koncesijas ir jāveic, izmantojot konkursa procedūras.

Koncesija tiek formalizēta ar administratīvu līgumu starp valsti un sabiedrību, un līguma izbeigšana var izraisīt pienākumu atlīdzināt cietušajai pusei.

Publiskā un privātā sektora partnerība

Publiskā un privātā sektora partnerība (PPP) ir arī veids, kā privātpersonai sniegt publisko pakalpojumu, izmantojot administratīvu līgumu . Tas atšķiras no koncesijas, jo šajā gadījumā ir pienākums veikt finansiālu atlīdzību (samaksu) no valsts privātajam partnerim.

PPP var notikt divos veidos: sponsorēti vai administratīvi .

Sponsorētajā pasākumā papildus valsts pienākumam sniegt finansiālu ieguldījumu privātajam partnerim ir pakalpojuma lietotāja maksa.

Administrācijā administrācija ir noslēgusi pakalpojumu līgumu ar privāto partneri. Šādā gadījumā nav lietošanas maksas, bet administrācijai ir jāmaksā arī privātais partneris.

Uzziniet vairāk par koncesijas un valsts pārvaldes nozīmi.

Populārākas Kategorijas

Top