s Konstitucionālie principi

Kādi ir konstitucionālie principi:

Konstitucionālie principi ir vērtības, kas tieši vai netieši ir valsts konstitūcijā, un kas vada likuma piemērošanu kopumā.

Ņemot vērā, ka konstitūcija ir visas tiesību sistēmas pamats, tā nosaka vairākus principus, kas jāpiemēro visās tiesību jomās.

Pārbaudiet zemāk svarīgākos konstitucionālos principus, ko piemēro katrai tiesību jomai.

Konstitucionālie principi, ko piemēro konstitucionālajām tiesībām

Konstitucionālo tiesību konstitucionālie principi ir paredzēti Federālās Konstitūcijas 1. pantā: \ t

Suverenitāte

Suverenitāte ir valsts spēja organizēt sevi visos aspektos (politiskajā, juridiskajā, ekonomiskajā uc), nesniedzot citu varas formu. Starptautiskajā arēnā suverenitāte ir pakārtotības trūkums no vienas valsts uz citu.

Pilsonība

Pilsonība ir indivīdu spēja tieši vai netieši piedalīties valsts politiskajā organizācijā.

Cilvēka cieņa

Cilvēka cieņas princips nosaka, ka demokrātiskā tiesiskuma valstī valdības rīcībai ir jānodrošina pilsoņiem pilnīga visu sociālo un individuālo tiesību īstenošana.

Darba un brīvās uzņēmējdarbības sociālās vērtības

Šis princips norāda, ka Brazīlijas valsts novērtē kapitālistiskām sistēmām raksturīgo uzņēmējdarbības un īpašuma brīvību.

Politiskais plurālisms

Politiskā plurālisms ir demokrātijas pamats un garantē plašu un efektīvu iedzīvotāju līdzdalību valsts politiskajā organizācijā.

Administratīvie tiesību akti attiecas uz konstitucionālajiem principiem

Konstitucionālie principi, kas attiecas uz administratīvajām tiesībām, ir noteikti Federālās Konstitūcijas 37. pantā un ir:

Likumība

Administratīvās tiesībās likumības principam ir pretēja nozīme tam, ko piemēro citās tiesību jomās. Kaut arī citās nozarēs ir atļauts viss, kas nav aizliegts ar likumu, valsts pārvaldei ir atļauts rīkoties tikai saskaņā ar izteiktu tiesību normu, lai gan neviens likums to neaizliedz.

Personība

Saskaņā ar bezpersoniskuma principu valsts pārvaldei vienmēr ir jārīkojas sabiedrības interesēs. Šim nolūkam ir nepieciešams, lai valsts ierēdņi rīkotos objektīvi un tās valsts iestādes vārdā, ko viņi pārstāv, bez labvēlības un personiskās privilēģijas.

Morāle

Veicot sabiedrības intereses, valsts pārvaldes rīcībai būtu jāvadās ne tikai no likuma, bet arī ar labticību un patiesību.

Reklāma

Valsts pārvaldei ir jārīkojas pārredzamā veidā, garantējot iedzīvotājiem piekļuvi tās darbībām, lēmumiem un pamatiem. Tādējādi publiskās pārvaldes princips administratīvajā tiesā nodrošina uzņēmuma uzraudzību.

Efektivitāte

Efektivitātes princips nosaka, ka administratīvajiem aktiem ir jābūt apmierinoši un efektīvi izpildītam ar sabiedrību. Turklāt, lai optimizētu uzdevumu sadalījumu un izpildi, ir jāparāda efektivitāte valsts struktūru organizēšanā un strukturēšanā.

Uzziniet vairāk par valsts pārvaldes principiem.

Procesuālajos tiesību aktos tiek piemēroti konstitucionālie principi

Federālā Konstitūcija paredz šādus principus, kas jāpiemēro procesuālajās tiesībās:

Juridiskā procesa dēļ

Likumdošanas procesa pamatā ir Federālās Konstitūcijas 5. pants. Tas ir princips, kas garantē ikvienam tiesības uz taisnīgu tiesu ar visiem likumā paredzētajiem pasākumiem, tostarp pienākumiem un garantijām.

Pienācīgs process arī nosaka, ka, lai procesuālo aktu uzskatītu par derīgu, efektīvu un perfektu, tai ir jāievēro visi likumā noteiktie pasākumi.

Pretrunīga un plaša aizsardzība

Pretrunu un plašas aizstāvības principi ir noteikti Federālās Konstitūcijas 5. pantā, Civilprocesa kodeksa 9. un 10. pantā.

Pretinieks ir atbildētāja tiesības, kas atbildētājam garantētas visos procesa posmos. Plašā aizsardzība garantē, ka atbildes sniegšanā atbildētājs var izmantot visus atbilstošos procesuālos instrumentus.

Isonomija

Saskaņā ar Federālās konstitūcijas 5.pantu un I pantu un Civilprocesa kodeksa 7. pantu, isonomijas princips nosaka, ka visas puses ir vienlīdzīgas attiecībā uz tiesību un pienākumu īstenošanu procesā.

Dabas tiesnesis

Dabiskā tiesneša princips ir noteikts Federālās Konstitūcijas 5. pantā un noteikts, ka nevienu nedrīkst saukt pie atbildības vai notiesāt, izņemot kompetento iestādi. Šis princips ietekmē jurisdikcijas noteikumus, kā arī nosaka tiesneša objektivitāti.

Nepiemērota jurisdikcija

Federālās Konstitūcijas 5. pantā ir noteikts arī tiesas pieejamības princips. Saskaņā ar šo principu jebkuras apdraudētas vai nodarītas tiesības var apspriest tiesā.

Reklāma

Publicitātes princips ir paredzēts Federālās Konstitūcijas 93., IX pantā un Civilprocesa kodeksa 11. un 189. pantā. Pēc viņa teiktā, lai kalpotu sabiedrības interesēm un nodrošinātu tiesas uzraudzību, procesuālajai darbībai ir jābūt publiskai (izņemot to, kas prasa noslēpumu) saskaņā ar sodu par spēkā neesamību.

Ātrums

To sauc arī par saprātīga procedūras ilguma principu, kas paredzēts Federālās Konstitūcijas 5. pantā, Civilprocesa kodeksa 4. pantā. Šis princips nosaka, ka tiesvedība ir jāpabeidz saprātīgā laikā, lai garantētu lēmuma lietderību.

Konstitucionālie principi, ko piemēro nodokļu tiesību aktiem

Federālā Konstitūcija savā sadaļā "Nodokļi un budžets" paredz principus, kas jāpiemēro nodokļu tiesībās:

Likumība

Nodokļu likumības princips ir paredzēts Federālās Konstitūcijas 150. pantā, un jebkuram federālam uzņēmumam ir aizliegts pieprasīt vai palielināt nodokļus bez iepriekšējas tiesību normas.

Isonomija

Saskaņā ar Federālās Konstitūcijas 150. panta II punktu, isonomijas princips paredz, ka pilsoņi, kas atrodas vienā un tajā pašā situācijā, ir vienlīdzīgi pret nodokļu maksājumiem.

Ne-reaktivitāte

Saskaņā ar Federālās Konstitūcijas 150. panta III sadaļu "a" punkts ar atpakaļejošu spēku aizliedz nodokļu iekasēšanu pirms likuma, kas to ieviesis vai palielinājis.

Iepriekšējais

Prioritātes princips ir noteikts Federālās Konstitūcijas 150., III, "b" un "c" pantā. Pēc viņa teiktā, federālajām iestādēm ir aizliegts iekasēt nodokļus mazāk nekā 90 dienu laikā no likuma, kas tos ieviesis, publicēšanas. Turklāt ir aizliegts iekasēt nodokļus tajā pašā finanšu gadā (tajā pašā gadā), kad publicēts likums.

Žogu konfiskācija

Saskaņā ar Federālās Konstitūcijas 150. panta IV punktu konfiskācijas aizliegums nodokļu iestādei aizliedz nodokļu iekasēšanā nepamatoti turēt nodokļu maksātāja aktīvus.

Satiksmes brīvība

Satiksmes brīvības princips ir paredzēts Federālās Konstitūcijas 150. panta V daļā un liedz federālajām vienībām ierobežot pilsoņu brīvību nākt un iet caur nodokļu iekasēšanu, izņemot nodevu iekasēšanu uz valsts iestāžu uzturētajiem ceļiem.

Iemaksas jauda

Saskaņā ar Federālās Konstitūcijas 145. panta 1. punktu šis princips nosaka, ka, kad vien iespējams, nodokļi jāvāc atbilstoši katra indivīda ekonomiskajai kapacitātei.

Selektivitāte

Saskaņā ar Federālās Konstitūcijas 153. Panta 3. Punkta I daļu selektivitātes princips paredz, ka preces aplikšanai ar nodokļiem ir jāmaina atkarībā no tā būtiskuma. Tādējādi svarīgākās preces, piemēram, pārtika un degviela, būtu jāmaksā mazāk nekā citas, piemēram, cigaretes vai alkohols.

Konstitucionālie principi, ko piemēro krimināltiesībām

Likumība

Likumības princips krimināltiesībās ir paredzēts Federālās Konstitūcijas 5. panta XXXIX pantā, un tajā noteikts, ka nav nozieguma vai soda bez iepriekšēja likuma paredzēšanas.

Derīgo tiesību aktu atpakaļejoša spēka

Federālā konstitūcijas 5. panta XL. Punktā ir arī pazīstams kā krimināltiesību atpakaļejoša spēka aizlieguma princips. Saskaņā ar šo principu krimināllikums nekad netiks piemērots faktam pirms tā spēkā esamības, ja vien tad, ja tās pieteikums ir labvēlīgs atbildētājam.

Soda personība

Saskaņā ar Federālās Konstitūcijas 5. panta XLV pantu šis princips paredz, ka sods nedrīkst pārsniegt notiesātā atbildētāja personu. Kompensācijas gadījumā par zaudējumiem vai īpašuma zaudēšanu atbildētāja tiesību pārņēmēji atbild tikai uz tām nodoto aktīvu ierobežojumu.

Soda individualitāte

Šis princips ir paredzēts Federālās Konstitūcijas 5. panta XLVI pantā. Pēc viņa teiktā, sodiem, kas tiek piemēroti notiesājošajos spriedumos, būtu jāpielāgo atbilstoši gadījumam, ņemot vērā atbildētāja individuālos apstākļus un pašu lietu.

Konstitucionālie principi, ko piemēro sociālajai drošībai

Sociālā nodrošinājuma konstitucionālie principi ir uzskaitīti Federālās Konstitūcijas 194. panta apakšiedaļās: \ t

Aptvēruma un aprūpes universālums

Saskaņā ar šo principu sociālajam nodrošinājumam ir jāatbilst visiem iedzīvotājiem, kuriem tas ir vajadzīgs, neatkarīgi no tiešā iemaksu maksājuma, īpaši sociālās palīdzības un sabiedrības veselības.

Pabalstu un pakalpojumu vienveidība un līdzvērtība pilsētu un lauku iedzīvotājiem

Vienveidības princips paredz, ka sociālās drošības nodrošināšanā starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem nebūs nekādas atšķirības. Tādējādi jebkurai esošai atšķirībai jābūt balstītai uz tādiem kritērijiem kā iemaksu laiks, vecums, aprēķina koeficients utt.

Selektivitāte un sadalījums pabalstu un pakalpojumu sniegšanā

Šis princips nosaka, ka sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķiršanai jābūt selektīvai. Tādējādi, lai saņemtu vēlamo apdrošināšanu, pilsoņiem ir jāatbilst noteiktām prasībām. Turklāt, uzskatot, ka nav nosacījumu, lai aptvertu visus notikumus, selektivitātes princips paredz, ka likumdevējam ir jānosaka riski un situācijas, kas ir pelnījušas lielāku steidzamību un aizsardzību, lai nodrošinātu pārklājumu.

Pabalstu vērtības samazināšana

Neatgriezeniskuma princips nodrošina pilsoņiem tiesības neiekļaut viņu samazinātā labuma nominālvērtību.

Pašu kapitāls izmaksu sadales veidā

Šis princips nosaka, ka visiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir tādi paši finansiālie nosacījumi, ir jābūt ekonomiski izdevīgiem sociālā nodrošinājuma jomā.

Finansējuma bāzes daudzveidība

Saskaņā ar Federālās Konstitūcijas 195. pantu šis princips paredz, ka sociālo nodrošinājumu finansēs sabiedrība kopumā un ar visu federālo struktūru līdzekļiem.

Konfidenciāli principi

Konstitucionālie principi ir Federālās Konstitūcijas 34. panta VII punktā noteiktās vērtības, kas, ja tās tiek pārkāptas, ietver federālo iejaukšanos dalībvalstī, kas ir atbildīga par pārkāpumu.

Konstitucionālie principi ir:

  • a) republikas forma, pārstāvības sistēma un demokrātiskais režīms;
  • b) cilvēktiesības;
  • c) pašvaldības autonomija;
  • d) valsts pārvaldes tieša un netieša atbildība.
  • e) minimālo nepieciešamo ienākumu piemērošanu no valsts nodokļiem, ieskaitot pārskaitījumus, izglītības un sabiedrības veselības pasākumu un pakalpojumu uzturēšanā un attīstībā.