Katjoni un anjoni
Kas ir katjoni un anjoni:
Katjoni un anjoni ir jonu veidi, ti, atomi, kas ir ieguvuši vai pazaudējuši elektronus, izmantojot ķīmiskās saites.
Atomu, kam ir tāds pats protonu skaits (pozitīvs lādiņš) un elektroniem (negatīvais lādiņš), uzskata par elektriski neitrālu. Kad šis atoms pieņem vai nodod elektronus, to sauc par jonu, kas, savukārt, var būt:
- Katija: Atoms, kas ir pazaudējis (vai noklusējis) elektronus un tāpēc ir pozitīvi uzlādēts.
- Ânion: atoms, kas ir ieguvis (vai pieņēmis) elektronus un tāpēc ir negatīvi uzlādēts.
Katjonu
Katija ir atoms, kam ir pozitīvs lādiņš, jo tam ir vairāk protonu nekā elektroniem.
Sārmu metāli (litijs, nātrijs, kālija, rubīdijs, cēzijs un Frâncio) mēdz veidot katjonus, jo to valences slānī ir tikai viens elektrons. Tas nozīmē, ka enerģija, kas nepieciešama, lai izņemtu šo elektronu, ir ļoti zema, padarot šos elementus ļoti reaktīvus.
Katjonu attēlo simbols + pēc elementa nosaukuma. Pazudušo elektronu daudzums norāda katjona veidu:
- Katjonus ar uzlādi +1 sauc par monovalentiem.
- Katjonus ar uzlādi +2 sauc par bivalenti.
- Katjonus ar uzlādi +3 sauc par trīsvērtīgiem.
Katjonu tipus var identificēt arī pēc + zīmju skaita. Tādējādi elements, ko attēlo tikai +, ir monovalents katjons, bet cits, ko pārstāv +++, ir trīsvērtīga katija.
Katjonu piemēri
- Al + 3 (alumīnijs)
- Ca + 2 (kalcijs)
- Mg + 2 (magnija)
- Na + 1 (nātrija)
- K + 1 (kālija)
- Zn + 2 (cinks)
- Pb + 4 (vadošais)
Anions
Anjons ir atoms, kam ir negatīva lādiņa, jo tai ir vairāk elektronu nekā protoni. Slāpekļa, kalkogēnu un halogēnu ģimeņu elementi parasti veido anjonus, jo tos ir viegli pieņemt elektronus.
Anjonu attēlo simbols - pēc elementa nosaukuma. Saņemto elektronu skaits norāda anjona veidu:
- Anjonus ar maksas -1 sauc par monovalentiem.
- Anjonus ar lādiņu -2 sauc par bivalenti.
- Anjonus ar uzlādi -3 sauc par trivalentiem.
Tāpat kā katjonos, anjonus var identificēt arī pēc signālu skaita. Tādējādi elements, ko pārstāv tikai -, ir monovalens anjons, bet otrs - - ir divvērtīgs anjons.
Anjonu piemēri
- O-2 (skābeklis)
- N-3 (azīds)
- F-1 (fluorīds)
- Br-1 (bromīds)
- S-2 (sērs)
- Cl-1 (hlorīds)
Jonu savienojumi
Jonu saites vai elektrovalentās obligācijas ir saites, kas notiek starp katjoniem un anjoniem.
Elementi var pieņemt, dot vai dalīt elektronus tādā veidā, ka viņu pēdējam enerģijas slānim ir 8 elektroni. Tas ir pazīstams kā Octet teorija .
Saskaņā ar Octet teoriju atomi parasti stabilizējas, kad valences slānī (pēdējais elektronu slānis) ir 8 elektroni. Tādējādi, pozitīvi uzlādējot, katjoni saistās ar negatīvi uzlādētiem anjoniem. Tādā veidā atomi dod vai pieņem elektronus, lai iegūtu līdzsvaru.
Obligācijas, kas veidojas starp katjoniem un anjoniem, ir ļoti spēcīgas un tām ir šādi atribūti:
- ir normāli un trausli normālos temperatūras un spiediena apstākļos;
- ļoti viršanas un viršanas temperatūra;
- Jūsu labākais šķīdinātājs ir ūdens;
- izšķīdinot šķidrumos, veiciet elektrisko strāvu.
Jonu saites rada jonu savienojumus, piemēram, nātrija hlorīdu (vārīšanas sāli), kas veidojas ar Na + (nātrija katjonu) + Cl- (hlorīda anjonu) → NaCl saiti.
Jonu savienojumu piemēri
Daži jonu savienojumu piemēri ir:
- NaCl - nātrija hlorīds (gatavošanas sāls)
- Na2S04 - nātrija sulfāts
- CaCO 3 - kalcija karbonāts
- NaNO 3 - nātrija nitrāts
Katjonu tabula
Li + | Litijs | Fe + 2 | Dzelzs |
---|---|---|---|
Na + | Nātrija | Co + 2 | Kobalta |
K + | Kālijs | Ni + 2 | Niķelis |
Rb + | Rubīdijs | Sn + 2 | Stout |
Cs + | Cēzijs | Pb + 2 | Plumb |
(NH4) + | Amonijs | Mn + 2 | Mangāns |
Ag + | Sudrabs | Pt + 2 | Platīns |
Cu + | Varš | Bi + 3 | Bismuts |
Hg + | Dzīvsudraba | Al + 3 | Nerūsējošais tērauds |
Au + | Auroso | Cr + 3 | Chrome |
Mg + 2 | Magnija | Au + 3 | Auric |
Ca + 2 | Kalcijs | Fe + 3 | Ferric |
Sr + 2 | Stroncijs | Co + 3 | Kobalta |
Ba + 2 | Bārija | Ni + 3 | Niķelis |
Zn + 2 | Cinks | Sn + 4 | Estanic |
Cd + 2 | Kadmijs | Pb + 4 | Plumbic |
Cu + 2 | Varš | Mn + 4 | Mangikāns |
Hg + 2 | Mercuric | Pt + 4 | Platīns |
Anjonu tabula
F- | Fluorīds | P 2 O 7 -4 | Pirofosfāts |
---|---|---|---|
Cl- | Hlorīds | (Nr. 2 ) - | Nitrits |
Br- | Bromīds | (Nr. 3 ) - | Nitrāts |
I- | Jodīds | S-2 | Sulfīds |
(ClO) - | Hipohlorīts | (SO4) -2 | Sulfāts |
(CLO 2 ) - | Hlorīts | (SO 3 ) -2 | Sulfīts |
(CLO 3 ) - | Hlorāts | (S 2 O 3 ) -2 | Tiosulfāts |
(CLO 4 ) - | Perhlorāts | (S 4 O 6 ) -2 | Persulfāts |
(BrO) - | Hipobromīts | (MnO 4 ) - | Permanganāts |
(BrO3) - | Bromāts | (MnO 4 ) -2 | Manganāts |
(IO) - | Hypoiodite | (SiO3) -2 | Metasilikāts |
(IO 3 ) - | Iodāts | (SiO 4 ) -4 | Ortosilikāts |
(IO 4 ) - | Periodāts | (CrO 4 ) -2 | Hromāts |
(CN) - | Cianīds | (CrO 7 ) -2 | Dihromāts |
(CNO) - | Cianāts | (AsO3) -3 | Arsenīts |
(CNS) | Tiocianāts | (AsO 4 ) -3 | Arsenāts |
(C2H3O2) - | Acetāts | (SbO3) -3 | Antimons |
(CO 3) -2 | Karbonāts | (SbO 4 ) -3 | Antimonāts |
(C2-4) -2 | Oksalāts | (BO 3 ) -3 | Borato |
[Fe (CN) 6 ] -3 | Ferricianeto | (SnO 3 ) -2 | Estanato |
[Fe (CN) 6 ] -4 | Ferrocianeto | (SnO 2 ) -2 | Estanito |
(PO 3 ) - | Metafosfāts | (AlO 2 ) - | Apgaismojiet |
(H 2 PO 2 ) - | Hipofosfīts | (PbO 2 ) -2 | Plumbito |
(HPO 3 ) -2 | Fosfīts | (ZnO 2 ) -2 | Zincato |
(PO 4 ) -3 | Ortofosfāts |