NATO

Kas ir NATO:

NATO ir akronīms Ziemeļatlantijas līguma organizācijai - politiska-militārā alianse, kas izveidota 1949. gada 4. aprīlī aukstā kara laikā, kas pulcēja Rietumu un kapitālistiskās valstis, ko vadīja Amerikas Savienotās Valstis.

NATO mērķis bija kavēt sociālistiskā bloka attīstību Eiropas kontinentā, saskaroties ar Padomju Savienību un tās Austrumeiropas sabiedrotajiem un sniedzot savstarpēju palīdzību visām dalībvalstīm.

Divpadsmit valstis sākotnēji parakstīja līgumu par to izveidi: Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Francija, Beļģija, Islande, Nīderlande, Luksemburga, Dānija, Norvēģija, Somija, Portugāle un Itālija. Vēlāk organizācija pievienojās Grieķijai, Turcijai, Rietumvācijā un Spānijā.

Savukārt Padomju Savienība un Austrumeiropa (sociālistu grupa) 1955. gadā izveidoja Varšavas paktu, lai aizsargātu sociālistisko režīmu un paplašinātu tās ietekmes sfēru. Tomēr 1991. gadā ar sociālistiskā bloka sabrukumu un Padomju Savienības beigu paktu izbeidza, kas nostiprināja NATO, kas 1999. gadā piesaistīja Austrumeiropas valstis, piemēram, Čehiju, Ungāriju, Albāniju un Horvātiju.

Ar jauno pasaules kārtību ir nepieciešams atkārtoti definēt NATO lomu, tāpēc tās mērķis šodien ir nodrošināt drošības politikas pamatu visā Eiropā un Ziemeļamerikā.

Šodien NATO dalībvalstis ir šādas valstis: ASV, Kanāda, Beļģija, Dānija, Francija, Nīderlande, Islande, Itālija, Luksemburga, Norvēģija, Portugāle, Lielbritānija, Grieķija, Vācija, Spānija, Polija, Čehija, Ungārija, Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Horvātija, Albānija, Turcija un Maķedonija.