Cilvēktiesības

Kas ir cilvēktiesības:

Cilvēktiesības ir visas tiesības, kas saistītas ar cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanu visiem cilvēkiem. Cilvēktiesības ir tiesības, kas tiek garantētas personai par vienkāršu faktu, ka cilvēks ir cilvēks.

Tādējādi cilvēktiesības ir visas pamattiesības un brīvības, kas tiek uzskatītas par būtiskām cieņai. Tie būtu jāgarantē visiem pilsoņiem, no jebkuras pasaules daļas un bez jebkādas diskriminācijas, piemēram, krāsas, reliģijas, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas un politikas.

Cilvēktiesības ir vispārējo garantiju un vērtību kopums, kuru mērķis ir garantēt cieņu, ko var definēt ar minimālu cienīgu dzīves apstākļu kopumu.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas teikto, cilvēktiesības ir garantijas, ka cilvēki aizsargā pret rīcību vai valdību rīcību, kas varētu apdraudēt cilvēka cieņu.

Cilvēka pamattiesības ir tiesības uz dzīvību, vārda un reliģijas brīvība, tiesības uz veselību, izglītību un darbu.

Cilvēktiesību izcelsme

Cilvēka tiesību jēdziens vēstures gaitā ir mainījies, bet ir daži notikumi, kas ir ļoti svarīgi šo tiesību attīstībā.

Pirmais vēsturiskais notikums cilvēktiesību jomā ir aptuveni 500 gadus pirms Kristus, kad Persijas karalis Kūzs pasludināja vergu brīvību un dažas citas tiesības uz vienlīdzību. Šīs tiesības tika ierakstītas spēlē ar nosaukumu Cyrus Cylinder.

Virdžīnijas tiesību deklarācijas izveidošana Amerikas Savienotajās Valstīs (1776. gads) un Cilvēktiesību un pilsoņu tiesību deklarācija (1789) Francijā ir arī svarīgi notikumi cilvēktiesību aizsardzībā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas izveide 1945. gadā ir arī daļa no cilvēktiesību attīstības vēstures. Tas ir svarīgi, jo viens no ANO mērķiem ir strādāt, lai garantētu visu tautu cieņu un mazinātu globālo nevienlīdzību.

Drīz pēc tam 1948. gadā ANO apstiprināja Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas izveidi. Un 1966. gadā tika izveidoti vēl divi dokumenti: Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām.

Šodien ir vairākas organizācijas un kustības, kuru mērķis ir aizstāvēt cilvēktiesības, piemēram:

  • Amnesty International,
  • Miera un tiesiskuma dienests Latīņamerikā,
  • ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos, \ t
  • Human Rights Watch,
  • Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību birojs.

Vispārējā cilvēktiesību deklarācija

1948. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) izveidoja Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (UDHR). Šis dokuments ir viens no svarīgākajiem, pamatojoties uz cilvēktiesībām, un satur pamatprincipus, kas saistīti ar šo tiesību garantēšanu.

UDHR ir svarīga visā pasaulē, jo tiek uzskatīts par dokumentu, kas iezīmē pasaules izpratni un bažas par cilvēktiesību aizsardzību. ANO Ģenerālā asambleja uzskata, ka deklarācija ir ideāls modelis visām tautām, lai panāktu šo cilvēktiesību un brīvību ievērošanu.

UDHR nosaka, ka visi cilvēki ir dzimuši brīvi un ka tie ir vienlīdzīgi cienīgi un godīgi. Turklāt ANO deklarācijas pieņemšana ir vērsta arī uz to, lai izvairītos no kariem starp valstīm, veicinātu mieru pasaulē un stiprinātu humanitāro tiesību aizsardzību.

Cilvēktiesību raksturojums

Zināt cilvēktiesību galvenās iezīmes:

  • tās galvenā funkcija ir garantēt visu cilvēku cieņu,
  • ir universāli: tie ir derīgi visiem cilvēkiem bez jebkādas diskriminācijas vai diferenciācijas,
  • ir savstarpēji saistītas: visas cilvēktiesības ir vienlīdz jāpiemēro, vienas tiesību trūkums var ietekmēt citus,
  • nav pieejami: tas nozīmē, ka persona nevar atteikties no savām tiesībām,
  • tas ir neprognozējams: tas nozīmē, ka cilvēktiesībām nav termiņa un tās zaudē spēku.

Cilvēktiesību likumi

Cilvēktiesības tiek aplūkotas dažādos starptautiskos tiesību aktos, konvencijās, nolīgumos un līgumos. Papildus likumu pastāvēšanai šajā jomā katras valsts pienākums ir izveidot savus likumus, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu un īstenošanu.

Zināt dažus likumus, kas attiecas uz cilvēktiesībām:

  • Vispārējā cilvēktiesību deklarācija (1948)
  • Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (1966)
  • Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (1966).

1988. gada Federālā konstitūcija 5. pantā nosaka pilsoņu pamattiesības un garantijas. Skatiet dažus:

  • sieviešu un vīriešu tiesību un pienākumu vienlīdzību, \ t
  • spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās aizliegums, \ t
  • domas, ticības un reliģijas brīvība, \ t
  • cenzūras aizliegums, \ t
  • privātuma aizsardzība, privātums, gods un tēls,
  • telefona un korespondences konfidencialitāte, \ t
  • profesijas izvēles brīvība, \ t
  • pārvietošanās brīvība valstī, \ t
  • īpašuma tiesības un mantojums, \ t
  • garantēta piekļuve tiesai, \ t
  • rasisms, spīdzināšana un narkotiku kontrabanda ir nenozīmīgi noziegumi, \ t
  • nāvessoda aizliegums, \ t
  • nevienu Brazīlijas valsti nevar izdot.

Lai gan ir vairāki likumi, kas attiecas uz cilvēktiesībām, ir svarīgi zināt, ka tie neaprobežojas tikai ar likumā paredzētajiem. Citas tiesības var tikt iekļautas kā cilvēktiesības laika gaitā un atbilstoši vajadzībām, sociālajām pārmaiņām un sabiedrības dzīvesveidam.

Skat. Arī 10 bērna tiesību principus.

Cilvēktiesības, pilsonība un demokrātija

Pilsonība ir Konstitūcijā paredzēto pilsonisko, politisko un sociālo tiesību un pienākumu īstenošana. Lai īstenotu pilsonību, jāapzinās savas tiesības un pienākumi, lai viņi varētu cīnīties un apsūdzēt, lai tos īstenotu un garantētu valsts.

Lai pilnībā izmantotu pilsonību, sabiedrības locekļiem ir jābūt cilvēktiesībām un pamattiesībām gan individuāli, gan kolektīvi.

Pilna pilsonība un pilsoņu līdztiesība ir daļa no demokrātijas koncepcijas, kas nodrošina visu sabiedrības līdzdalību vienlīdzīgos apstākļos.

Tādējādi vienlīdzība, cilvēktiesību, cieņas un pilsonības saglabāšana ir būtiska, lai garantētu demokrātiju jebkurā valstī.

Uzziniet vairāk par Pilsonības un sociālo tiesību nozīmi un skatiet arī Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un iespējas izmantot pilsonību.