Genoms

Kas ir genoms:

Genoms ir ģenētisks kods, kam ir visa iedzimta informācija, kas ir kodēta DNS. Tas ir visu dažādu gēnu kopums, kas atrodas katrā konkrētā sugas kodolā. Kromosomu haploīdajā dotācijā kodolam ir tikai viens genoms.

Šo terminu 1920. gadā izveidoja Hamburgas universitātes profesors Hanss Winklers. Cilvēka genomam ir pamatinformācija, kas nepieciešama cilvēka fiziskai attīstībai, un to veido 23 hromosomu pāri.

Ģenoms ir gēnu summa, kas nosaka, kā attīstīsies un funkcionēs dzīvā būtne. Ģenoms tiek pārnests no paaudzes paaudzē un nosaka dzīvās būtnes sugu, jo genomā reģistrētas iedzimtas īpašības, kas atbild par katra indivīda bioloģiskās attīstības vadīšanu. Ģenētā ir ierakstītas arī iedzimtas slimības. Visām dzīvajām lietām, no lielajām, piemēram, ziloņiem, līdz niecīgajām, piemēram, baktērijām, ir genomi.

Cilvēka genoms

Cilvēka genoms sastāv no 23 hromosomu pāriem, kas atrodas katra cilvēka diploīdu šūnu kodolā. Cilvēka genoms sastāv no aptuveni 27 000 gēnu.

Cilvēka genoma projekts bija projekts, kura mērķis bija sekmēt cilvēka genoma noteikšanu, identificējot visus tā nukleotīdus. 2003. gadā šajā projektā iesaistītās iestādes paziņoja, ka tās ir veiksmīgi pabeigtas un ar 99, 99% precizitāti.

Klonēšana

Sakarā ar zinātnes atziņām par genomu, klonēšana jau notiek plašā mērogā, kas ir ģenētiski identisku būtņu ražošana. Šī produkcija ir radusies bezrūpīgas reprodukcijas rezultātā, ja tā iegūst ģenētiski identiskas dzīvās būtnes kopijas, kas ir mikroorganismi, dārzeņi un pat dzīvnieki.

1996. gada jūlijā pirmais zīdītājs tika klonēts no pieaugušo šūnas. Dzīvnieku Skotijā audzināja pētnieki Roslinas institūtā, dzemdināja divus kucēnus dabiski, un viņi nomira 2003. gadā. Dolly šobrīd ir apbalvots Karaliskajā Skotijas muzejā Edinburgā.