Hegemonija

Kas ir hegemonija:

Hegemonija nozīmē kaut ko vairāk nekā citu . Tā ir tautas pārākums pār citām tautām, tas ir, pārākums, ko viena valsts ir pār citām, tādējādi kļūstot par suverēnu valsti.

Valstij, kurai ir hegemonija, ir ietekme vairākās jomās, jo īpaši ekonomiskajā, kultūras, militārajā jomā, piemēram, ieročos, lidmašīnās, munīcijā utt. Hegemonija var būt arī politiskā ziņā.

Hegemonija sākās Senajā Grieķijā, kad trīs pilsētas atšķīrās no pārējām pilsētām: Sparta, Atēnas un Tebes, tad Maķedonijas karalis nolēma iebrukt Grieķijā un beidzās, pievienojoties citām valstīm, lai gāztu Grieķijas notikušo hegemoniju, un tāpēc Maķedonija sasniedza politisko un militāro hegemoniju.

Itālijas politiķis un zinātnieks Antonio Gramsci formulēja hegemonijas jēdzienu. Gramsijai hegemonija ir vienas sociālās klases domēna pār otru, ideoloģiski, it īpaši buržuāzija ar strādnieku klasēm.

Konceptuāli hegemonija norāda uz līdzsvaru starp meistarību un vadību.

Grafiskā nozīmē hegemonija norāda uz viena elementa pārākumu vai spēku pār otru, kas ir cilvēki vai lietas.

Kultūras hegemonija

Kultūras hegemonija ir jēdziens, kas norāda uz vienas kultūras pārsvaru attiecībā pret citiem. Tas nenozīmē, ka šī kultūra ir pārāka par visiem pārējiem, bet pēc tam seko vairākums, un tai ir ietekme uz citām kultūrām, kas bieži izraisa pārmaiņas. Tas ir amerikāņu kultūras piemērs, kas ir būtiski ietekmējis Rietumu kultūru.

Pasaules hegemonija

Pasaules hegemonija gadsimtu gaitā ir mainījusies vairākas reizes, izbraucot caur dažādām impērijām, piemēram, persiešu, mongoļu, romiešu utt. Kopš 20. gadsimta Amerikas Savienotās Valstis ir īstenojušas savu hegemoniju pasaulē.

Pēdējos laikos vairumā gadījumu lielākās pasaules varas ietekmē savu ietekmi miermīlīgi, izmantojot politiskus mehānismus. Neskatoties uz to, dažos gadījumos notiek bruņoti konflikti.