Kapitālisma raksturojums

Kapitālisms ir dominējošā sociāli ekonomiskā sistēma mūsdienu pasaulē. Tās galvenais mērķis ir gūt peļņu un bagātību.

Kapitālistiskā sistēma parādījās piecpadsmitā gadsimta vidū, aizstājot feodālismu, kas dominēja viduslaikos. Ar šo jauno modeli parādījās buržuāzija, kapitāla veidošana, sociālā nevienlīdzība, cita starpā iezīmējot kapitalismu.

Iepazīstieties ar dažiem galvenajiem aspektiem, kas nosaka šo politisko-ekonomisko sistēmu, kas dominē globalizācijas pasaulē:

1. Peļņa un bagātības uzkrāšana

Tas ir kapitālisma galvenais mērķis: iegūt bagātību. Peļņa iegūta no vērtībām, kas uzkrājušās no privāto uzņēmumu kolektīvā darba un ko spēlē proletariāts (strādnieki).

Lai peļņa vienmēr būtu pozitīva, ražošanas līdzekļu īpašnieki (kapitālisti) pieņem pasākumus izmaksu ierobežošanai, kā piegādātājiem un lētākām izejvielām.

Atklājiet atšķirības starp kapitālismu un sociālismu.

2. Darbinieki ir algoti darbinieki

Darba samaksa ir vēl viena no šīs sociālekonomiskās sistēmas galvenajām iezīmēm. Darba ņēmējiem (proletariātam) ir tiesības saskaņā ar likumu saņemt atlīdzību par savu darbaspēku.

Alga sāka kļūt izplatītāka laikā, kas pazīstams kā industriālais kapitālisms (no 18. gadsimta vidus). Līdz šim servitūta un verdzība bija divas sistēmas ar vislielāko klātbūtni pasaulē, atspoguļojot viduslaiku praksi (Feodālisms).

Mūsdienu kapitālistiskajā sistēmā proletārieši pārstāv lielāko daļu, kas ir atkarīgi no algām, ko maksā kapitālisti (privātīpašnieki).

Savukārt algotie darbinieki izmanto šo naudu, lai iegādātos preces un pakalpojumus no citiem kapitālistiem, kas liek sistēmai pastāvīgi pārvietoties.

3. Privātā īpašuma pārsvars

Kapitālistiskajā sistēmā ražošanas sistēmas parasti pieder personai vai grupai. Tās ir personiskas preces vai individuālas lietošanas jomas.

Kapitālisma sistēmā ir arī tā sauktie valsts uzņēmumi, kas teorētiski ir valsts pārvalde. Taču intensīvās ekonomiskās krīzes dēļ daudzi no viņiem tiek privatizēti, ti, pārdoti privātiem uzņēmumiem.

4. Valsts maz iejaucas tirgū (tirgus ekonomika)

Tā ir brīva iniciatīva regulēt kapitālistisko tirgu ar nelielu vai vispārēju valsts iejaukšanos. Šis process tiek veikts, izmantojot tā dēvēto piedāvājuma un pieprasījuma likumu, kurā produktu cenas nosaka pēc patērētāju pieprasījuma un piedāvātā daudzuma.

Lai gūtu labāku peļņu, uzņēmumiem ir jāpiedāvā kvalitatīvi produkti par pieņemamām cenām. Šajā ziņā konkurence ir vēl viens faktors, kas izriet no šī piedāvājuma un pieprasījuma likuma, jo tas paplašina pirkšanas iespējas, kas izraisa cenu kritumu.

5. Sadalījums starp sociālajām klasēm

Ņemot vērā kapitālistiskās sistēmas visnozīmīgāko raksturojumu, klases sadalījums kolektīvā darba procesā nosaka to pusi, kurai ir spēks un peļņa, un tās puses, kas strādā šīs peļņas iegūšanai.

No vienas puses ir tā sauktā kapitālistiskā minoritāte, ko pārstāv ražošanas un kapitāla līdzekļu īpašnieki, un, no otras puses, lielākā daļa sauc par proletāriešiem, cilvēki, kas pārdod savu darbaspēku apmaiņā pret algu, kas garantē veselību, pārtiku, transportu, atpūtu, utt.

Tas ir galvenais klases dalīšanas punkts, jo ne vienmēr kapitālists piedāvā pietiekamu un pietiekamu atalgojumu, lai apmierinātu visas darbinieku pamatvajadzības.

Uzziniet vairāk par kapitālismu un to, ko nozīmē būt kapitālistam.

6. Sociālās nevienlīdzības pieaugums

Visbeidzot, nevienlīdzība starp sociālajām klasēm var kļūt vājš, radot grupas bagātām, kamēr citas dzīvo galējā nabadzībā.

Sociālā nevienlīdzība ir viens no problemātiskākajiem kapitālisma augļiem. Šī atšķirība bieži vien ir saistīta ar valsts ekonomikas nevienmērību, ti, kad tā nespēj garantēt pamatnosacījumus, lai garantētu dzīves kvalitātes līmeni visiem.

Uzziniet vairāk par: