Troubadūrs

Kas ir Troubadūrisms:

Troubadūra bija poētiska un literāra kustība, kas sākās vienpadsmitajā gadsimtā, Francijas dienvidos, Provansas reģionā. Tajā laikā dzejoļi (cantigas) tika dziedāti ar flautu, altu vai lute.

Trubadūrs bija kompozīciju autors. Dziedātājs tika saukts par jogrālu, un minstrelis tika uzskatīts par pārāks par skriešanu, lai iegūtu vairāk izglītības un mākslinieciskās spējas, zināja, kā pieskarties un dziedāt.

Provansa trubadūri tika uzskatīti par labāko laiku, stils imitēja visur un izplatījās visā Eiropā. Lielākā daļa trubadūru nāca no muižniecība.

Troubadūrisma poētiskos tekstus iezīmēja aristokrātijas izsmalcinātās iezīmes un izteikta sieviešu godināšana. Trubadūru galvenās literārās izpausmes bija dziesma, pastūrjē un sextīns.

Trubadūrs sasniedza apogeju ap 1150. – 1170. Gadu Provansas honorārā un izplatījās uz ziemeļiem no Francijas un Itālijas.

Troubadūrisma vēsturiskais konteksts

Trubadūri notika viduslaikos. Šajā laikā sabiedrībā dominēja feodālisms un Baznīca, un visā Eiropā dominēja Baznīcas ietekme. Tāpēc sabiedrības vērtības pārvaldīja Baznīca un ticība kristietībai.

Feodālismā sabiedrība bija lauku un sociālā klase bija labi sadalīta. Kuram piederēja zeme, bija daļa no buržuāzijas un tai piederēja vara un nauda. Nometnes darbinieki (vasāli), strādājuši dievkalpojumos, kalpoja feodāriem un dzīvoja ļoti vienkāršos apstākļos.

Tādējādi sabiedrība tika sadalīta starp garīdzniekiem (baznīcu), muižniekiem (feodāriem) un plebļiem (zemniekiem).

Troubadūrisma raksturojums

Viena no spilgtākajām kustības iezīmēm bija savienība, kas pastāvēja starp dzeju un mūziku . Trubadūru dziesmas tika prezentētas un papildinātas ar mūzikas instrumentiem.

Draudzības un mīlestības jūtas bija ļoti bieži sastopamas tēmas trubadūrismā. Dziesmas, kas aplūkoja šīs tēmas, sauca par draugu dziesmām un mīlas dziesmām.

Bija arī dziesmas, kas kritizēja un satīra ar laikmetīgās sabiedrības, feodālās buržuāzijas dzīves veidu. Šīs dziesmas kļuva pazīstamas kā dziedāšana un lāsta dziesmas.

Zināt galvenās trubadūrisma īpašības.

Troubadūra dziesmu veidi

Troubadūrismā bija dažādi dziesmu žanri: liriskais žanrs un satīriskais žanrs.

Liriskās dziesmas tika sadalītas mīlestības dziesmās un drauga dziesmās . Jau satīriskās dziesmas tika iedalītas dziesmās no lādēšanās un lāstu dziesmām .

Cantigas de amor

Mīlestības dziesmās galvenā tēma bija mīlestība, romantiskas izjūtas un neatgriezeniskas mīlestības sāpes. Mīlestība tika aprakstīta kā perfekta un gandrīz nesasniedzama sajūta, bieži vien ideāla.

Viens no šīs dziesmas tipiskākajiem raksturlielumiem bija mīļotās sievietes trubadūra godināšana. Trubadūri sievietes raksturoja kā gandrīz perfektu un nesasniedzamu būtni. Viņi nostājas zemākā stāvoklī un pakļaujas sievietei, kuru viņi mīlēja.

Šajās dziesmās kaislīgais cilvēks apsolīja savu mūžīgo mīlestību, uzticību un mīļotās sievietes goda aizsardzību.

Es zinu kādu cilvēku, ai skaistu,

Ka viņa dēļ viņš redz viņa nāvi;

Redzēt, kas jūs esat, un atcerieties to;

Es, mana dāma.

Es zinu vīrieti, kurš jūtas tuvu

Nāve pati par sevi nāca;

Redzēt, kas jūs esat, un paturiet to prātā;

Es, mana dāma.

Es zinu kādu cilvēku, klausieties to:

Tas jums mirst un jūs vēlaties, lai viņš aizietu;

Redzēt, kas tas ir un neaizmirstiet to;

Es, mana dāma.

(nezināms autors)

Drauga dziesmas

Drauga dziesmās, bez sajūtām par draudzību, tika runāts arī par mīlestību. Šajās dziesmās parasti stāstītājs bija sieviete (liriska sieviete), kas aprakstīja un paziņoja savu mīlestības sajūtu draugam vai mīļotam cilvēkam.

Atšķirības sāpes, pamestības sajūta un neatgriezeniskās mīlestības skumjas bija visbiežāk sastopamas kantigas de amigo.

Drauga dziesmas, kaut arī tās tika stāstītas, it kā tās būtu rakstījušas sieviete, arī rakstīja trubadūri.

Ak, mans draugs, slikta lieta

dzīvs, jo es jūs neredzu

un tāpēc, ka es tevi gribu,

nopietnā dienā tā nebija nekas

ja es tevi redzu, mans draugs

Man tas nepatīk, un es saku.

Jo cendāls uzvarēja

viedoklis Valongo,

ja es jums atceros,

nopietnā dzimšanas brīdī

ja es tevi redzu, mans draugs

Man tas nepatīk, un es saku.

Cik reizes jūs nosverat

Es tevi esmu padarījis, kas jūs mīlēja,

Es jums kādu laiku

Prieks, un Dievs, nesaprot

ja es tevi redzu, mans draugs

Man tas nepatīk, un es saku.

(Martim Padrozelos)

Ditty diti

Svētku dziesmu galvenā tēma bija trubadūru sociālā kritika. Trubadūri pastāvēja feodālisma periodā, un dievbijības dziesmas kritizēja dzīves veidu, paražas un vērtības, kas bija svarīgas buržuāziskajai sabiedrībai.

Kritika, kas izteikta niknuma dziesmās, nebija ļoti tieša. Visizplatītākais bija tas, ka dziesmas saturēja neskaidrības un pūļus, kas netieši radīja sabiedrības satīru.

Ak, tu neglīts dāma, jūs sūdzējāt

ka es nekad nevaru jūs slavēt manā dziedāšanā;

Bet tagad es gribu dziedāt.

kurā jūs jebkādā veidā slavējat;

un redzēt, kā es gribu jūs slavēt

Klusa vecā dāma, crazy!

Ak, neglīta dāma, vai Dievs man piedod,

jo jums ir tik liela vēlme

tāpēc es jums slavēju

Es tomēr vēlos jūs slavēt;

un redzēt, ko slavēt ir:

Klusa vecā dāma, crazy!

Klusa dāma, es nekad jūs slavēju.

manā sērā, lai gan man ir daudz vajājuši;

bet tagad es darīšu labu dziesmu;

kurā es jūs jebkādā veidā slavēšu;

un es jums pateiks, kā es jums slavēšu:

Klusa vecā dāma, crazy!

(Joan Garcia de Guilhade)

Liekas no lāsta

Kritika bija arī lāsta dziesmām, kā arī no niknuma dziesmām. Vislielākā atšķirība starp šiem diviem dziesmu veidiem bija tā, kā tie tika veikti, jo lāstu dziesmās nebija nekādu padomu vai puns.

Dziesmās, kad trušu krāpšana bija tieša viņu kritiķos, bija bieži, ka viņi minēja satirizēto cilvēku vārdus. Dziesmās izmantotā vārdnīca bija arī vienkāršāka un rupjāka, un tajā pat bija iekļauta nežēlība un nežēlīgi vārdi.

Navy, jūsu krāpšana

Man ir nepareizi,

un es esmu pārsteigts

lai neredzētu jūs pārraušanu;

Tāpēc, ka es sedzu šo raktuvi.

muti, muti, jūras spēku;

un ar šo degunu,

Es pārklāju, Navy, jūsu;

ar rokām, kas sedz viņa ausis.

(Afonso Eanes no Coton)

Troubadūra Portugālē

Trubadūrā Portugālē bija starojuma centrs Ibērijas pussalā. Dziesmu grāmatas ir vienīgie dokumenti, kuriem piemīt trubadūra īpašības. Tās ir dziesmu kolekcijas ar dažādām īpašībām un rakstītas ar vairākiem trubadūriem. Tie ir klasificēti: Cantigas de amigo, Cantigas de amor un Cantigas de Escarnio un Cantigas un lāsts.

1198. Gads ir pirmais zināmā literārā kompozīcija - Cantiga da Ribeirinha vai Cantiga de Guaravaia, ko rakstījis trubadūrs Paio Soares de Taveirós, ir atzīmēts kā portugāļu literatūras sākuma punkts.