Comet

Kas ir Comet:

Comet ir debess ķermenis, kam ir ekscentrisks elipsveida ceļš ap Sauli (ļoti garš); raksturīga miglaina atmosfēra ap kodolu un "astes", kas veidota no gāzēm, ledus un putekļiem, kas veidojas, kad tā tuvojas lielai daļai Saules.

Komētas spilgtums ir ļoti vājš, atspoguļojot vidēji tikai 4% saules gaismas, un viņu viedokļi ir reti ar neapbruņotu aci.

Mākoņains un izkliedēts aspekts, kas ieskauj komētas kodolu, kad tas iet blakus Saulei, saņem komas nosaukumu. Komētas astes veidojas gāzu un ledus kušanas dēļ, kas aptver debess ķermeņa kodolu. Aste parasti vienmēr ir pret Sauli un var būt miljoniem jūdžu garumā.

Etimoloģiski vārds "komēta" radās no latīņu kometām, kas savukārt nāk no grieķu komē, kas nozīmē "galvas parūka". Nosaukuma pirmo versiju noteica filozofs Aristotelis, komētēs, kas nozīmē "zvaigzne ar matiem", novērojot komētas atstāto taku.

Komētas var iedalīt trīs sugās :

  • periodiskie komētas: kad komēta ir elipsveida orbīta ap sauli, vienmēr atgriežoties pie zvaigznītes mazāk nekā 200 gadu periodos;
  • ne-periodiskas komētas: tām ir paraboliskas orbītas, tās ir novērotas tikai vienu reizi un var atgriezties pie Saules, ja tās atgriežas tūkstošiem gadu;
  • izmirušās komētas: tās ir komētas, kas vairs nepastāv, vai nu tāpēc, ka tās ir sadūrušās ar citu debess ķermeni, vai tāpēc, ka tās ir sašķelušas, jo pastāvīgi saules tuvinājums;

Comet Halley

Halley ir vispazīstamākā komēta ar eliptisku un periodisku orbītu ap Sauli. Halley komēta iziet tuvu Saulei (perihelionam) ik pēc 75 vai 76 gadiem.

Pēdējais kometa Halley izskats bija 1986.gadā, paredzams, ka tas atkal tiks novērots ar neapbruņotu aci uz Zemes ap 2061. Gadu.

Comet Halley atklāja 1696. gadā Edmond Halley.

Skatiet arī nozīmi Asteroīds.