Sophism

Kas ir sofisms:

Sufisms vai sophistika nozīmē domu vai retoriku, kas cenšas radīt kļūdas, ar redzamu loģiku un nozīmi, bet ar pretrunīgiem iemesliem un ar nolūku maldināt .

Mūsdienās sofistisks diskurss tiek uzskatīts par argumentu, kas it kā rada patiesību, bet tās patiesais nodoms ir kļūdas idejā, ko motivē kapts uzvedība, mēģinot maldināt un maldināt.

Tautas nozīmē sofisms var tikt interpretēts kā meli vai sliktas ticības akts.

Uzziniet vairāk par grūts nozīmi.

Sophism nedrīkst sajaukt ar paralogismu, kas balstās arī uz nepatiesu pamatojumu, maldību vai neloģisku domāšanu, bet ar atšķirību, kas tiek veikta labticīgi . Paralogisms ir saistīts ar nezināšanu, kad indivīds nav informēts par viņa nepatiesību.

Tomēr gadsimtu gaitā sofisma definīcija ir ievērojami mainījusies. Senajā Grieķijā, piemēram, šis termins tika izmantots "gudrības nodošanas" nozīmē, izmantojot retorikas un argumentācijas paņēmienus.

Etimoloģiski sofisms izriet no grieķu sophisma, kurā sophia vai sophos attiecīgi nozīmē "gudrību" un "gudru". Šis vārds atnāca, lai apzīmētu visas zināšanas par vispārējām cilvēku lietām.

Senās Grieķijas sophisti bija zināmi kā nozīmīgi skolotāji, kas ceļoja pa pilsētām un mācīja saviem studentiem retorikas mākslu, kas bija ļoti svarīgi tiem, kas vēlējās īstenot politisko dzīvi.

Sofisti tika uzskatīti par runas tehnikas meistariem, tāpēc runātājs ātri ticēja tam, par ko viņš runā, vai tā bija taisnība vai nē.

Sofistu galvenā apņemšanās būtu panākt, lai sabiedrība ticētu tam, ko viņi saka, un nevis meklēt patiesību vai ierosināt šo sajūtu sarunu partnerī.

Socrates bija viens no galvenajiem sofistu domāšanas pretiniekiem, kurš arī atbaidīja augstās maksas, ko sofistu skolotāji iekasēja no saviem studentiem.

Platons un Aristotelis bija arī nozīmīgi filozofi, kas apstrīdēja sofismu, kas pēc tam nāca pie pejoratīvas konotācijas kā intelektuālā negodīguma forma.

Sophismu piemēri

Kā jau teikts, sofisms ir acīmredzami loģisks arguments, kura telpas neatbalsta secinājumu. Lai ilustrētu tēmu, skatiet piemērus:

"Ja mīlestība ir akla, un Dievs ir mīlestība, tad Dievs ir akls."

"Kurš nestrādā, ir daudz brīvā laika. Ja laiks ir nauda, ​​tas, kurš nedarbojas, ir bagāts."

"Ja ēdot dārzeņus zaudētu svaru, ziloņi un nīlzirgs nebūtu tauki."

Sofisms un syllogism

Syllogism ir filozofiska doma, ko iesniedza Aristotelis, kam ir raksturīga saistība ar sofisma definīciju.

Syllogism būtu ideja apvienot divas telpas, lai nonāktu pie secinājuma, pamatojoties uz atskaitījumu.

Piemēram: " Katrs cilvēks ir mirstīgs " (pieņēmums 1) / " Jānis ir cilvēks " (priekšnoteikums 2) / " Tātad Jānis ir mirstīgs " (secinājums).

Pat ja tā ir loģiska doma, syllogism var sniegt kļūdainus secinājumus, kas raksturo sevi kā sofistisku syllogismu.

Skatiet arī stoisma nozīmi.