Klasiskā mūzika

Kas ir klasiskā mūzika:

Klasiskā mūzika ir erudīta muzikālais žanrs, ko raksturo instrumentu sarežģītība un pārstāvība simfonijas, operas vai citu mūzikas notikumu formā.

Arī pazīstams kā "erudīta mūzika", klasiskās mūzikas sākumu var izsekot līdz 9. gadsimtam, balstoties uz Rietumu kristiešu baznīcas mūzikas tradīcijām. Tās izaugsme kļuva izteiktāka viduslaikos (starp sešpadsmito un astoņpadsmito gadsimtu).

Uzziniet vairāk par zinātnieka nozīmi.

Tas nav viegls uzdevums norādīt, kādi faktori raksturo klasisko mūziku, jo ir daudz dažādu stilu, žanru un formu, kas atšķiras atkarībā no vēsturiskā perioda.

Bet ir dažas pazīmes, kuras var uzskatīt par tipiskām erudīta mūzikai, piemēram:

  • Instrumenti: pārsvarā veidoti no vairākiem mūzikas instrumentiem. Parasti orķestri ir pazīstami kā klasiskās dziesmas.
  • Sabiedrība: tradicionāli klasiskā mūzika ir bijusi saistīta ar izsmalcinātu sabiedrību un intelektuāļu "labu", izņemot kaut ko populāru un proletāru.
  • Izpildes paņēmieni: atšķirībā no populārās mūzikas, kas izpaužas kā dziesmas, klasiskā mūzika sastāv no simfonijām, operām, sonātiem, kā arī sarežģītākām mūzikas attīstības formām.
  • Izstāžu izpildījums: Parasti klasiskās mūzikas koncerta prezentācijā veidotā atmosfēra ir formāla un svinīga, atšķirībā no tā, kas notiek, piemēram, populāro mūziķu koncertos.

Daži no galvenajiem vēsturē iezīmētajiem klasiskās mūzikas komponistiem ir: Antonio Vivaldi, Johans Sebastians Bachs, Volfgangs Amadeuss Mocarts, Ludvigs van Bēthovens, Frédéric Chopin.

Klasiskā un populārā mūzika

Starp šiem diviem mūzikas stiliem pastāv liela pretruna, jo daži cilvēki klasisko mūziku uzskata par māksliniecisku izpausmi, bet tautas mūzika ir tikai "vulgāra izklaide".

Tomēr ir populāras un tautas mūzikas atbalstītāji, kas uzskata, ka jebkura veida muzikālā produkcija ir mākslas forma, un nav nepieciešams veidot "aizspriedumainu hierarhiju" mūzikas stilos.

Skatiet arī: tautas kultūras nozīmi.